Manai tautai

Es dzīvoju, un Jums būs dzīvot!

Stāsti, kas uzrunā.Dzīve Šauļiņ templī.

 Katram ir kāds savs īpašs stāsts, kurš paliek dzīvs mūsu atmiņās gadu gadiem un nezaudē savu spilgtumu un mūsu emocionalitāti, tiklīdz esam iegrimuši savās pārdomās. 

 Kad biju mazs zēns, tā vietā lai ar saviem vienaudžiem regulāri dauzītos apkārt, dažkārt mērķtiecīgi nozudu vienatnē un treniņu laukumos, kur retāk apgrozījās citi- biju ieguvis pirmos priekšstatus un informāciju par Šauļiņ mūku dzīvesveidu, ieskaitot cīņas prasmēm, kas mani uzrunāja ļoti personīgi. Biju pasācis trenēties, tolaik man skolotāju un padomdevēju treniņu procesā nebija- bet ko darīju, to darīju no sirds un ar lielu apņēmību iegūt jaunas prasmes. Savu vienaudžu vidū bieži vien biju klusais, bet vienatnē nodevos dziļām pārdomām. Kad citi stāstīja par savām izlasītajām grāmatām, mana grāmata bija fragmenti no austrumu kungfu un ušu meistaru dzīves un treniņu procesiem. Maz ko varēja atrast tajos laikos, bet sākumam bija vairāk kā pietiekoši. Īpaši man iepatikās prakse, ka vari potenciālo uzbrucēju apturēt, nenodarot tam kaitējumu-man iepatikās filozofija-"kamdēļ nodarīt sāpes, ja var nenodarīt un tāpat piebremzēt ļaundari", taču bija arī savas negatīvas puses- lai arī kā austrumu cīņu filozofija māca un mudina savas priekšrocības lietot atturīgi, saskāros ar refleksu realitāti, kad reizēm tik un tā pamanījos nodarīt sāpes citiem. Ar sevi ir jāstrādā, lai spētu saglabāt mieru ar visiem, cik tas atkarīgs no paša un uzvarot kārdinājumu dominēt, kas bērnu un pusaudžu vecumā daudziem ir tik dabīgi.

Laiki aizskrien, domas un pieredzes papildinās, reformējas un kaut kādā mērā atkārtojas. Desmitgadēm paejot redzu, ka atkal un atkal Šauļiņ dzīvesveids mani uzrunā un liek aizdomāties par tā praktiskajām pusēm. Īstenībā man to atgādināja kāds nejaušs dzīvesstāsts, ko uzgāju youtube resursā(saturs angļu valodā):

Lasīt tālāk ...

Hobiju varā ?!-sajūties kā putns koka zarā... :)

Hobiju varā ?!-sajūties kā putns koka zarā... :)Beidzot, gribētos teikt, ziema ir tā pa īstam aiz muguras, pavasaris drīz būs jaušams pilnā savā plaukumā... Daba mostās un cilvēks tai līdzi,- vairāk vai mazāk viss notiek tā, kā tam ir jānotiek.Un no tā nedaudz iedvesmojoties ,lai top kāds neliels stāsts par mūsu hobijiem...  Šoreiz copes lietu kontekstā...

Lasīt tālāk ...

Talantu un spēju pasaule

Talantu un spēju pasauleSakiet, vai Jūs zināt kādu tādu cilvēku, kam nav nedz hobiju, nedz kādu izteiktu spēju vai talantu?  Ja par hobiju trūkumu dažs labs arī varētu pasūdzēties, tad par talantiem un spējām nez vai būtu godīgi pret sevi vai citiem teikt, ka nav nekā.. Un to varam apstiprināt bez kādiem pārspīlējumiem..  Katram ir kas dots, katrs var sniegt labumu sev un citiem- tā tas cilvēka dabā iekārtots.

Lasīt tālāk ...