Manai tautai

Es dzīvoju, un Jums būs dzīvot!

Cukurs un cukuratkarība. Pieredze un videoeksperiments...

Autors Draugu draugs

 Mūsdienās iztikt bez cukura ir neiespējamā misija. Lielai daļai cilvēku katra "diena ir sacukurota" un cukura sacūkāta. Jo stresaināka paliek ikdiena un dzīve kopumā, jo lielāka un pieaugošāka ir sabiedrības tendence lietot cukurotus dzērienus, ēdienus un vienkārši saldumus uzturā. Cukurs pārtikā un saldumi ir palicis kā stresa pārvarēšanas un sevis nomierināšanas medikaments, apmaiņā pret milzīgo kaitējumu veselībai kopumā gan īstermiņā ,gan ilgtermiņā...Cilvēki ir pieraduši pie "baltās nāves" efektiem un tie mums liekas pieņemami- jo, ja tā lietošana ļauj kaut uz brīdi attālināt jebkādas šī brīža problēmas, tad uzskatām, ka saldumi ir "piemērotas zāles" un resurss, ar kuru ir vērts sevi palutināt un piebarot...

Cukurs un cukuratkarība. Pieredze un  videoeksperiments... Tiek maldīgi uzskatīts, ka tie, kas lieto uzturā saldinātus dzērienus un ēd saldumus, līdzīgi kā gaļēdāji attiecībā pret tās neēdājiem, esot apmierinātāki ar dzīvi, mierīgāk panes sarežģijumus, taču par ko netiek pienācīgi runāts- tas ir fakts, ka ar laiku organisms pielāgojas sevis lutināšanai un pieprasa arvien lielāku cukura devu līdzīgi kā ar narkotikām. Kad mēs apēdam saldumus, visi varam pamanīt to, ka uz īsu brīdi uzlabojas noskaņojums- bet tikai īsu !!!- kad tas brīdis paiet, nonakam situācijā, kad vajag vēl un vēl vienu, otru un trešo saldumu devu... Ja to nedarām, paliekam depresīvi, mainās noskaņojums, jūtamies slikti... Tāpat maz tiek runāts, ko mēs iegūstam apmaiņā pret cukura radīto īslaicīgo stabilitātes un īstermiņa labsajūtu... Patiesībā mēs apmānam, aplaupam sevi un nododam savu imunitāti un organismu "baltās nāves" aprūpei, liekot smadzenēm dot aplamus signālus un savā ziņā lobēt salduma vajadzības intereses mūsos, kas mūs lēnām iznīcina...

 Ieteiktu noskatīties kādu holandiešu jauna vīra eksperimentu uz savas ādas, kad viņš apņēmās mēnesi iztikt dzīvē bez cukura, aizvietojot to ar veselīgām alternatīvām.Domāju, būs interesanti arī Jums uzzināt viņa līdzdalīto stāstu. Šī pieredze, informēšu, ir tulkota un atstāstīta krievu valodā :

 

 

 Protams,būtiski, lai šāda veida informatīvie materiāli neradītu izpratnes kļūdas. Ir cilvēki, kuri uzzinot kaut ko labu un jaunu uzreiz gatavi realizēt uzzināto, neiedziļinoties reformu būtībā... Nekad nedrīkst ignorēt principu, kas paredz, ka pirms atsakamies no jebkā, ir jāatrod atbilstoša un labāka alternatīva, kas pilnībā kompensē organisma vajadzību... Tāpat nav jābaidās no saskaršanās ar realitāti, ka pirmajās nedēļās pēc pārmaiņu ieviešanas savā dzīvē jūtam dažāda veida diskomfortu. Ir jāsaprot, ka cilvēka dzīve ir ieradumu un paradumu caurausta. Mēs un mūsu organisms, ķermenis un smadzenes pierod pat pie indēm un jebkurš process un pārmaiņas , kas izjauc ierasto kārtību, var izsaukt galvasāpes, neapmierinātības , aizkaitināmības un citas pazīmes, no kurām nav jāsabīstas. Šo lietu patiešām jāuzsver, tā kā cilvēkiem raksturīgs ne līdz galam iedziļināties procesos , kurus dzīvē ievieš- tukšu vietu nedrīkst atstāt- ja esam atteikušies no kāda slikta paraduma , vienalga pilnīgi vai daļēji, ir jāatrod kompensējošs resurss ! Cilvēka smadzenes apmēram 3.nedēļu laikā pieņems jaunās pārmaiņas, ja būsim sevi palutinājuši un pabarojuši ar veselīgākiem našķiem par cukurotiem saldēdieniem un dzērieniem... 

 Nez vai mums izdotos pilnībā atteikties no cukura lietošanas uzturā, ja paši neesam pārtikas audzētāji, gudri zemnieki un apzinīgi lauksaimnieki, tomēr par tā samazināšanu gan ir vērts pacīnīties teju ikvienam...

Cukurs, pie kāda mēs esam sevi pieradinājuši nav tas cukurs, ko daba ir paredzējusi mums. Par to ir daudz stāstu citviet. Varbūt ir vērts tos uzmeklēt...

Šeit Jūs varat parakstīties uz jaunākām ziņam

Please enable the javascript to submit this form

Pievienot komentāru


Aizsardzības kods
Atjaunināt