Eskperimentēt, pārliecināties un vienkārši baudīt izzināšanas procesu, ir viena lieta, cita, daudz nozīmīgāka, ir pašu eksperimentu praktiskā puse jeb lietderība.
Ar intuīciju daudzi mūsdienu cilvēki saprot kaut ko teju pārdabisku, ko citi spēj "nolasīt", citi ne tik ļoti. Kādus tik vēl kultiskus, glorificētus nosaukumus tai nepiedēvē. Intuīcijas mistifikācija liecina par to, ka cilvēkiem ir tendence "braukt no viena grāvja citā", no vienas galējības, uz citu nejēdzību.
Intuīcija savā būtībā arvien ir tikai un vienīgi subjektīva cilvēka dzīves gaitā iegūts pieredzes, zināšanu, pārdomu , atmiņu, atziņu kopums, kas nemitīgi papildinās un, kas dažkārt "atver durvis uz augstāko matemātiku" nākotnes notikumu paredzēšanā; tā mums liek sajust, ka esam ko pārdabiski paredzējuši, - to daļa sabiedrības glorificē un sauc par "sesto prātu". Tā sakot, cilvēki neizprot ne šī vārda jēgu, nedz aicinàjuma būtību, ko tas ietver; cilvēki nepazīst sevi un trūcīgi maz pazìst savu intuīcijas pieredzi...
Jau daudzkārt ir ziņots, ka saspīlējums starp varas iestādēm, likumsargiem un sabiedrību pieaug visā pasaulē. Aicinu palūkoties, kā ar situāciju tiek/netiek galā kaimiņvalsts Krievija.
Sekojošajā videierakstā likumsargi aptur kādu autovadītāju, kurš izrādās labāk orientējas policijas un savu pilsoņa tiesību jautājumos, nekā paši policijas darbinieki. Situācija visai spilgti ieskicē, kā likumsargi mēģina pildīt pavēli un likumu, kuru nemaz nav, tādējādi maldinot sabiedrību un lielu daļu no tiem pakļaujot sodu politikai. Tas ir sava veida rekets un nepārprotama dienesta stāvokļa ļaunprātīga izmantošana covid-19 situācijas aizsegā. Šis video uzskatāmi demonstrē, cik liela nozīme ir tam, ka spējam orientēties savās tiesībās, pienākumos un valsts likumos. Noskatieties un pārliecinieties paši! -
Leģendārais cīņas mākslu meistars Brūss Lī reiz sacījis šādu domu:"Es nebaidos no tā, kas apgūst 10,000 dažādus sitienus. Es baidos no tāda cilvēka, kurš mācās vienu sitienu 10,000 reizes."
Šis princips ļoti precīzi attiecas arī uz katra mūsu domāšanas procesiem. Lietas, kas dienu pēc dienas veido mūsu ieradumus un kļūst par mūsu vadošo prioriotāti, nosaka to, cik sekmīgi mēs būsim savu izraudzīto mērķu sasniegšanā.
Ir viegli apmaldīties šī steigas laikmeta dinamikā un likt sev galdā nebeidzami garus un iekavētus, nepiepildāmus dienas grafikus un plānus. Daudz prātīgāka ir cita attieksme, proti, ir jāapzinās savas dzīves galvenā prioritāte, kurai nododoties arī sekundārie mērķi tiks sasniegti Tavu iespēju robežās. Prioritātes dzīves laikā mainās, tāpat kā mainamies mēs paši; būtiski, lai tas, ko uzskatām par svarīgu, tiktu sasniegts. Tas būs ceļš un reizē papildus enerģija, spēcīgāka pašapziņa, lai aizsniegtu jaunus mērķus...
