Manai tautai

Es dzīvoju, un Jums būs dzīvot!

NBA. Kristaps Porziņģis ir atpakaļ!

Autors Draugu draugs

Sezonas 10 spēles izlaidis un atguvies no savainojuma, šodien Porziņģis atkal bija ierindā "Mavericks" uzdevumos. Līdzīgi kā sezonas ievadā, tā arī šoreiz vēsture atkārtojās- ilgstošas pauzes nenāk par labu latvieša sniegumam un pārliecībai par saviem spēkiem. Dalasas vienība ar 107:110 atzina Losandželosas "Clippers" pārākumu. Pēc spēles atbildību par komandas zaudējumu un savu personīgi blāvo sniegumu uzņēmās Kristaps. Kā ne kā šī bija diena, kurā nekrīt. Lai arī iekrāti desmit punkti un savāktas 9 bumbas, tomēr metienu precizitāte krietni pievīla- vien 4 no 17... 

 Uz spēli šoreiz atskatīšos vien, tā teikt, garām ejot ; vairāk pieminēšu dažas detaļas, par kurām basketbola apskatnieki un sporta fani labprāt nerunātu:

 Īsumā par aizvadīto cīņu un mazliet vairāk tieši no latvieša perspektīvas:

Kristaps spēles ievadā, līdzīgi kā viņa partneri ilgstoši, apm. piecas minūtes, nespēja tikt pie pirmajiem punktiem. Nesekmējās ne metieni no distances, nedz "divīši". Vīri mēģināja skārtot spēli atkal un atkal no jauna, taču spēle nevedās. Tiesa arī pretinieka darbībās un metienos no spēles bija daudz brāķa. Pie tam jau tobrīd varēja manīt, ka īpaši mūsu tautietim sportiskā pašsajūta un pārliecība pieklibo, kaut kur bija pazaudēta paša sava metiena sajūta. Acīmredzami tā pa īstam Kristaps spēlē neiejutās arī vēlāk, lai arī vairāki viņa partneri krietni uzlaboja savu sniegumu.

Turpinājumā cīņa izlīdzinājās, otrajā ceturtdaļā jau veiksmīgāk spēlējot Losandželosas basketbolistiem, bet trešajā- dalasiešiem. Diemžēl gadījās arī kāds ļoti nepatīkams starpgadījums. Cīņas gaitā savainojumu guva latvieša komandas biedrs Pauels, kas nozīmē, ka komandas sākumsastāvā gaidāmas izmaiņas. Kā tas ietekmēs spēles efektivitāti, redzēsim turpmāk, taču vairāk vai mazāk paredzams, ka pie lielāka spēles laika tiks otrs komandas "tornis" Marijanovičs, kurš arī šajā cīņā augstvērtīgi veica savu darbu. Tieši viņa nepietiekoša iesaiste vienības darbā un spēlē, kurā Kristapam neiet, ir jautājums, kas ne pirmo reizi būtu jāuzdod komandas galvenajam trenerim Kārlailam... Zaudējums, lai arī ar niecīgu punktu starpību, tomēr pelnīts.

 Vēl tāds papildus moments kā- atbildības par spēli uzņemšanās. Ir tikai apsveicami, ka spēlēs, kad pašam Kristapam nav sekmējies pienācīgi, viņš spēj rīkoties vīrišķīgi, uzņemoties atbildību komandas zaudējumā. Arī tam ir nozīme, lai psiholoģiski sagatavotos produktīvākam darbam jau nākamajā spēlē.

 Tālāk pakavēšos vairāk pie tāda aspekta, kas daudziem Kristapa faniem radīja izbrīnu; pārlapojot sporta apskatnieku rakstus un vairāk tieši komentāru daļas, viena no lielajām pārsteigumu emocijām izskatās apmēram šādi:" Kā tad tā, ka Porziņģa izpildījumā no spēles trāpīti vien 4 metieni 17 mēģinājumos?" Tāpat var sastap visai bērnišķīgu attieksmi, kad dažs pamanās teikt:"Kad Kristaps nespēlēja, komandai bija panākta 4 uzvaru sērija; atsāka spēlēt un izjauca komandas darbu!" Mazliet jāpabrīnās par to, cik ļoti cilvēki ir tendēti izdarīt tālejošus secinājumus tik īsā laikā. Starp citu tieši šonedēļ kādai NBA superzvaigznei izdevās pat pārspēt Kristapu, trāpot vien vienu no 17 metieniem(!) Varbūt te ir ko piebilst?- ja īsi, tad arī tādas spēles gadās, no tām nav pasargāts neviens...

Sportistu kritizēšana ir ierasta lieta, bet vislabāk, ka to dara sportists pats, vērtējot savu darbu, un Kristaps, šķiet, šo mācību nav ignorējis. Der pieminēt, ka ceļš uz atgriešanos arī pēc salīdzinoši īsākas pauzes katram sportistam ir ļoti individuāls. Domāju, ka Pauela trauma, lai cik tas ir sāpīgs trieciens visai komandai, palielinās arī Porziņģa lomu komandas darbā. Atbildība vēl vairāk pieaugs, turklāt cīņa par izslēgšanas spēlēm "nav aiz kalniem". Komandas parasti atrod sevī resursus un motivāciju vēl vairāk optimizēt savu darbu, zinot, ka tuvojas izšķirošās cīņas un katra uzvara un zaudējums atstāj savu ietekmi uz katru nākamo cīņu.

Ir vēl kāda detaļa, kuru "Mavericks" treneris ne pirmo reizi šajā sezonā ignorē. Tas ir stāsts par spēlēm, arī pēdējās cīņas stāsts, kad Kristapam vnk. nesanāk savs metiens. Kādēļ uzkraut nesamērīgi lielu atbildību situācijās, kad spēlētājs nav gatavs savai labākajai spēlei? Manuprāt, dienās, kad Kristapam nesanāk, vairāk spēles laika jādod ir Marijanovičam. Tas nenāks par sliktu Kristapam, tas nāks par labu komandai. Dienās, kurās neiet, gudri un tālredzīgi treneri neliek saviem izcilniekiem padotajiem "skriet ar galvu sienā", bet prot komandas rotācijā iesaistīt arī citus...  Ja ir diena, kad krīt abiem gan serbam, gan latvietim, lieliski, bet, ja ir citādi, nepieciešams vairāk sportiskas elastības un attapības...

 Naktī uz piektdienu pēc Latvijas laika sagaidāma nākamā cīņa Dalasas vīriem; tā būs iespēja pacīnīties par uzvaru, spēkojoties ar Portlendas" Trail Blazers". Visticamākais arī Kristaps būtiski uzlabos savu sniegumu. Vai ar to pietiks, lai atgrieztos uz uzvaru takas, redzēsim.

Šeit Jūs varat parakstīties uz jaunākām ziņam

Please enable the javascript to submit this form

 

Pievienot komentāru


Aizsardzības kods
Atjaunināt