Manai tautai

Es dzīvoju, un Jums būs dzīvot!

"EuroBasket 2021" kvalifikācija. Latvijas izlase gūst skarbu mācību.

Autors Draugu draugs

 Roberta Štelmahera vadītā Latvijas vīriešu basketbola izlase dažu dienu laikā aizvadījusi divas spēles, abās piedzīvojot zaudējuma rūgtumu. Ja pret Bosniju zaudēts ar 61:62, tad cīņā pret Bulgāriju bija nepieciešami pat divi pagarinājumi, kuros mērķtiecīgāki un veiksmīgāki izrādījās laukuma saimnieki, sagādājot zaudējumu Latvijas izlasei ar 104:110. 

Turpinājumā vairāki secinājumi, daži jautājumi un atziņas par Latvijas izlases sniegumu un tā perspektīvām kvalifikācijas turnīra tālākattīstībā:

 1.Trūkst sapratnes starp Latvijas izlases saspēles vadītājiem un pārējo komandu. Acīmredzami, ka spēles veidotāji, censdamies dažādot sadarbības, pārsteidza ne tikai pretinieku ar negaidītām piespēlēm saviem partneriem, bet arī savus komandas biedrus; uzkrītoši bieži tas noveda pie kļūdām. Radās iespaids, ka komanda nav pietiekoši iespēlēta. Stipri pieklibo komandas savstarpējā sapratne, komunikācija un citam cita spēles pareiza nolasīšana.

2. Cīņās par atlecošajām bumbām- te ir ko pielikt. Lv izlasei nevar pārmest necīnīšanos, bet atbildības sajūtas un koncentrēšanās spēlei līdz galam trūkumu gan.  Pie reizes ironisks jautājums treneru korpusam:"Vai komandā psihologs pieejams? Kā izskaidrot to, ka komanda abās spēlēs pamanījās nokļūt apjukumā tieši tad, kad bija jāseko ļoti izlēmīgai un drosmīgai rīcībai?" Diemžēl tā vietā sekoja pavirša attieksme pret savu darbu un spēlētāju kļūdas...

3. "Bonusa" metieni Lv izlases izpildījumā- soda metienu katastrofa. Pat skolu basketbola treneri māca savus padotos un liek saprast, ka 60% realizācija šajā disciplīnā ir pieticīgs, pat slikts rādītājs, vēl jo vairāk tas attiecas uz profesionāļiem. Acīmredzami mūsu izlases patreizējā sportiskā forma un sagatavotība neatbilst profesionāļu attieksmei pret savu darbu. Ja "mājas darbs" nav pienācīgi izpildīts, tas jo spilgti izpaužās arī "vieglajos brīžos", kad jārealizē "sodiņi"...

4.Šādās spēlēs netrūka arī tiesnešu kļùdas, un tās bija abu komandu virzienā, taču soģi nekādi nav vainojami pie lv komandas vadības un spēlētāju paviršības un nolaidības jo īpaši cīņas izšķirošajos brīžos...

5.Pretinieks prasmīgāks, motivētāks, gudrāks un vienkārši veiksmīgāks spēles galotnē?!- tikai pateicoties tam, ka lv izlases cīnītāji iecerējuši "spēli pañemt ar vieglu roku".

6.Sliktā ziņa ir tā, ka tradicionāli pēc šāda "lēnā sākuma", kad turnīrs uzsākts ar zaudējumiem pirmajās spēlēs, mūsu valstvienības treneru psiholoģija ir apmēram šāda:"Nesanāca kā gribējām, bet vēl ir daudz laika, daudz iespēju un visu sakārtosim turnīra turpinājumā"... Tiesa, kā labi zināms, lēns sākums tikai palielina nervozitāti un vēl lēnāka un bezcerīgāka turpinājuma iespējamību jau nākamajās cīņās. Vai izlasei pietiks apņēmības un rakstura vērst visu par labu?- tā jau šobrīd izskatās maziespējamā misija...

7.Puslīdz labā ziņa. Abas cīņas lieliski parādīja, kāda ir patreizējā lv izlases modeļa veiktspēja attiecībā pret pretiniekiem. Ir jāpamostas realitātē- sporta teorētiķu spriedelējumi par to, ka Latvijas izlase ir līmeni augstāka par Bulgārijas izlasi, neatbilst faktiem; kā komanda sāncenši parādīja sevi kā pārākus komandas saliedētībā un cīņā par uzvaru līdz pēdējai spēles sekundei. Tuvu tas pats bija arī spēlē pret bosniešiem.

Puslīdz laba šī ziņa ir tikai tajā kontekstā, ka vēl šobrīd, ka iedomāti pārākā Latvijas izlase var "nolaisties no mākoņiem" un spēlētājiem un to vadītājiem dod iespēju nākt pie samaņas un veikt nepieciešamās pārmaiņas. Faktiskās situācijas apzināšanās ir viena lieta, pavisam cita radīt modeli, ka ar pieticīgiem spēkiem komandas defekti tiek pārvērsti efektos.

8.Turpmākajās spēlēs uz lielu palīdzību no Eirolīgas latviešu spēlētājiem Latvijas izlase var necerēt, jo kā parasti tas sportā notiek, dzīve ievieš savas korekcijas. "Melnais darbs" bùs jāpaveic pa lielam tiem, kuri jau tagad ir ierindā.

 9.Ja pirmajā cīņā lv puišu vidū neatklājās izteikts lìderis, kas komandas spēli spētu uzņemties uz sevi brīžos, kad uzbrukums ilgstoši buksē, tad otrajā cīņā bija redzams, ka tik bezzobains esošais izlases modelis nemaz nav. Tas, kas ļoti pietrūkst ir domāšanas asums, spēles lasīt prasme un savstarpējā komunikācija. Jo īpaši saspēles vadītāji, vairākkārt bija redzams, vai nu nezināja, kur bumbu likt, vai arī deva partneriem piespēles, kuras pārtapa par kārtējo kļūdu. To kļūdu bija krietni par daudz un katra no tām izšķiež komandas resursus un ticību saviem spēkiem.

P.s.Bez glaimiem un viltus cerībām:  Ir visai pamatotas bažas, ka šī kvalifikācija novedīs pie Latvijas izlases izgāšanās, jo, manuprāt, trūkst arī tāds svarīgs uzvarētāju komandu komponents kā pašmotivācija, "dzirkstelīte" un degsme, cīņās par uzvaru. Puiši it kā cīnās visai apņēmīgi, taču cīnās, šķiet, ne par uzvaru, bet gan aizvada spēles tā, it kā nākamās iespējas tikt pie panākumiem būtu bezgalīgas...

 Ceru, ka ļoti kļūdos un Štelmahera kunga vadītā izlase un viņa padotie būs citās domās, un spēs kā komanda atgūties un paveikt līdz šim nepadarīto! Viss sākas ar "mājas darbu"...

Šeit Jūs varat parakstīties uz jaunākām ziņam

Please enable the javascript to submit this form

 

Komentāri   

0 # Štellīšu meikers 2020-02-25 00:23
Trenera atbildība šitā pakāst spēles galotni.
Atbildēt | Paziņot administratoram
0 # Cēsis 2020-02-25 00:28
Bez šī raksta autora šaubām par izlases veiktspēju,man ir vēl citas šaubas-par pašu Robi Š. un viņa palīgiem. Kā var ignorēt basketbola teoriju, ko pazìst jaunatne jau pirmajos basketbola apmācības gados? Man ir šaubas, ka izlases stūrmaņi apjēdz basīša teoriju un spēj to piemērot praksē. Kaut kāds idiotisms spēles pēd.minūtēs bāleliņu izlildījumā. Esmu vīlies!
Atbildēt | Paziņot administratoram
+1 # Cirvis 2020-02-25 00:32
Kas mums i ar tām izlasēm?- futbols, basketbols. Viens liels bardaks. Atbrauks no Nba Zingis un Berča i spēli sakārtos, uz to robčikbobčiks cer? :lol: :zzz
Atbildēt | Paziņot administratoram

Pievienot komentāru


Aizsardzības kods
Atjaunināt